Jelgavā 98,8% no centralizētās siltumapgādes tīkliem ir renovēti vai izbūvēti no jauna

Siltumtīklu saistvada izbūve zem Lielupes 2012.gadā

Attīstīta centralizētās siltumapgādes infrastruktūra ir mūsdienīgas pilsētas siltumapgādes mugurkauls. Tandēmā ar modernu un tehnoloģiski sarežģītu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kas nodrošina pilnvērtīgu un drošu sadegšanas procesu, ievērojot visstingrākās vides prasības, tā ļauj izmantot enerģijas ražošanā vietējos, atjaunojamos resursus iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi drošā veidā. Jelgavā abi šie priekšnosacījumi ir izpildīti un jelgavnieku centralizētā siltumapgāde ir viena no modernākajām un zaļākajām Eiropā.

Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmas “sirds” ir Fortum biomasas koģenerācijas stacija, kurā ne tikai ražo siltumu un elektrību, bet arī uzrauga un vada visas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību. Centralizētās siltumapgādes tīkli, kuru kopējais garums ir 75 km, nodrošina saražotā siltuma nonākšanu jelgavnieku mājokļos un darbavietās. Šobrīd Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto ap 16 000 mājsaimniecības jeb 420 dzīvojamās ēkas un 173 juridiskie klienti – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas un uzņēmumi.

Jelgavā centralizētās siltumapgādes sistēmas tīkli ir izvietoti gan Lielupes kreisajā, gan labajā krastā. Agrāk tās bija divas atsevišķas siltumapgādes sistēmas, bet 2012. gadā, kad tika attīstīta iecere par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību Jelgavā, kas nodrošinātu ar siltumu visu pilsētu, Fortum zem Lielupes izbūvēja siltumapgādes sistēmas saistvadu, kas savieno centralizētās siltumapgādes tīklus abos Lielupes krastos. Saistvada kopējais garums ir 1408 m, no kuriem 380 m atrodas zem upes gultnes. Saistvada caurplūde ir 105 l/s vai 378 m3/h. Siltumapgādes sistēmu saistvads ir īpaša un būtiska Jelgavas siltumapgādes sistēmas daļa. Andris Vanags, Fortum biznesa vadītājs Latvijā, atceras: “Tas bija pirmais šāda veida projekts Latvijā. Tehniski ļoti sarežģīts un izveidošanas ziņā izaicinošs. Fortum kolēģiem Igaunijā bija pieredze līdzīga projekta īstenošanā, tādēļ konsultējāmies, lai rastu vispiemērotāko risinājumu Jelgavas situācijai. Talkā nāca arī būvnieki no Venēcijas, Itālijā, kuriem bija pieredze darbu veikšanā zem ūdens, tostarp zem ūdens tilpņu gultnēm. Lielupes šķērsojums tika veikts, izmantojot horizontāli virzītas urbšanas tehnoloģijas metodi. Cauruļvadi visā garumā tika samontēti upes krastā. Tad 15 m dziļumā zem upes gultnes tika ievilkta saistvada čaulas caurule, cauri kurai pēc tam tika izvilkti siltumtīklu cauruļvadi. Vissarežģītākais bija pats urbšanas process, jo nebija iespējams precīzi paredzēt, ar kādiem iežiem un slāņiem zem upes gultnes nāksies saskarties.” Lai siltums no kreisā krasta sistēmas pa saistvadu nonāktu labā krasta sistēmā un atpakaļ, Palīdzības ielā tika uzbūvēta sūkņu stacija. Iepriekš atdalītu siltumapgādes sistēmu saistvads ļāva nodrošināt siltuma ražošanu vienā ražotnē - biomasas koģenerācijas stacijā, kura šobrīd nodrošina ap 92 % no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, kas ražota no vietējiem, atjaunojamiem resursiem.

Šobrīd 98,8 % no Jelgavas centralizētās siltumapgādes siltumtīkliem ir renovēti vai izbūvēti no jauna. Kā stāsta A. Vanags: “ Jelgavā centralizētās siltumapgādes tīklu rekonstrukcija un pārbūve faktiski ir pabeigta. Kopš 2008. gada, kad Fortum sāka strādāt Jelgavā, līdz 2020. gadam siltumtīklos esam investējuši 8,3 miljonus eiro, renovējot un nomainot savu laiku nokalpojušās siltumtrases vairāk nekā 20 km garumā un no jauna izbūvējot 6,8 km.

Nākamajos gados lielas investīcijas siltumtīklos nebūs nepieciešamas. Jelgavas centralizētās siltumapgādes tīkli ir labā stāvokli un var nodrošināt jelgavniekiem drošu un nepārtrauktu siltumapgādes pakalpojumu ilgtermiņā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, siltumtīklu ūdens jeb siltumnesēja zudumi ir samazinājušies par 77%, kas ir būtisks efektivitātes uzlabojums. Droši var teikt, ka mūsu klientiem pakalpojumu spējam nodrošināt nepārtraukti, visu gadu, protams, ir iespējami nelieli, atsevišķi siltumapgādes pārtraukumi atsevišķiem klientiem uz dažām stundām, kad veicam nepieciešamos sistēmas uzturēšanas darbus. Tāpat iespējami atsevišķi īsi piegādes pārtraukumi vasaras mēnešos, kad pārbaudām atsevišķus “vājākos” siltumtīklu posmus, veicot hidrauliskās pārbaudes. Tomēr kopumā mūsu pakalpojuma pieejamība ir ļoti augsta,” atzīst A. Vanags. Jāatzīmē, ka paveikto darbu rezultātā ir samazinājušies arī siltuma zudumi siltumtrasēs - no 24 % 2005. gadā līdz 16,7 % 2020. gadā. Šobrīd uzņēmums strādā pie jauna siltumenerģijas pārvades efektivitātes uzlabošanas projekta, kas centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti paaugstinās vēl vairāk.

Centralizētā siltumapgāde ir labākais, efektīvākais, drošākais un kvalitatīvākais siltumapgādes risinājums pilsētām un citām blīvi apdzīvotām teritorijām. Siltuma ražošana vienā ražotnē, izmantojot modernas, inovatīvas tehnoloģijas, ļauj daudz efektīvāk izmantot kurināmo un ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti pilsētā, samazinot smalko daļiņu un putekļu izmešus gaisā, ko varētu radīt individuālie cietā kurināmā apkures risinājumi. Sabiedrībai kļūstot zinošākai un izglītotākai par vides jautājumiem, katru gadu arvien vairāk mājokļu īpašnieku un uzņēmēju ēku apsildīšanai izvēlas tieši centralizēto siltumapgādi - mūsdienīgu, drošu un videi draudzīgu apkures risinājumu ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. Turklāt, centralizētā siltumapgāde ir klientiem ļoti ērts risinājums ar augstu klientu servisa līmeni, kas ļauj tiem nedomāt par apkures iekārtu uzturēšanu, regulārām apkopēm un kurināmā sagādāšanu.