Centralizētā siltumapgāde – tīrāks gaiss pilsētās

Gaisa kvalitāte būtiski ietekmē cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Viena no visaktuālākajām gaisa kvalitātes problēmām Latvijas pilsētās joprojām ir smalko daļiņu PM2,5 emisijas, kas Latvijā galvenokārt rodas degšanas procesos, tostarp no individuālajiem apkures risinājumiem ar cieto kurināmo, kas veido 59% no kopējā smalko daļiņu PM2.5 emisiju daudzuma gadā.

PM2.5 ir cietās daļiņas jeb tā sauktie neredzamie putekļi, ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Tās ir smalkākas par matu un nav vizuāli redzamas. Caur elpceļiem tās nonāk bronhos un alveolās, un ietekmē elpceļu veselību. Galvenie gaisa piesārņojuma avoti ar cietajām daļiņām Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors - mazie uzņēmumi, veikali u.c. pakalpojumu sniedzēji, kuri apkurē izmanto cieto kurināmo – malku, koksnes granulas, ogles, un kuru apkures iekārtās nav uzstādīti dūmgāzu attīrīšanas filtri.

Sadegšanas procesā veidojas ne tikai cieto daļiņu emisijas. Piemēram, izmantojot apkurē slapju malku un ļaujot tai gruzdēt, rodas emisijas, kas ir kaitīgas gan videi, gan attiecīgās mājas iedzīvotāju veselībai. Savukārt vislielākais piesārņojums rodas, ja individuālajās apkures sistēmās kā kurināmo izmanto vecas mēbeles, plēves maisiņus, pārtikas iepakojumus un citus sadzīves atkritumus. Gaisā nonāk tādas toksiskas vielas, kā dioksīni, darvas savienojumi un gaistošie organiskie savienojumi. Malkas plītis un krāsnis, kā arī vecie cietā kurināmā apkures katli, pat ja tiem ir uzstādīta siltuma akumulācijas tvertne, rada tūkstoš reizes lielāku gaisa piesārņojumu nekā centralizētā siltumapgāde.

Lielajiem rūpnieciskajiem ražotājiem, piemēram siltumapgādes uzņēmumiem, ir stingri nosacījumi un to darbība tiek regulēta un uzraudzīta. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) datiem, rūpnieciskie siltuma ražotāji kopumā rada mazāku vides piesārņojumu, nekā individuālās apkures iekārtas, kurām šāda uzraudzība un prasību nav.

Lai mazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, pērn 16. aprīlī Ministru Kabinets apstiprināja VARAM izstrādāto “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030 gadam”. Plānā piedāvāti pasākumi, kas būtu veicami gan dažādu tautsaimniecības nozaru, piemēram, rūpniecības, transporta un citu sektoru, gan arī mājsaimniecību radīto emisiju samazināšanai. Plānā rekomendēts pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu, kā arī veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu pilsētās.

Biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” direktore Inga Kreicmane atzīst: “Eiropas Savienībā centralizētās siltumapgādes sistēmas uzskata par efektīvāko veidu, kā pilsētās un blīvāk apdzīvotās vietās nodrošināt tīru gaisu un videi draudzīgu siltumenerģiju par konkurētspējīgu cenu. Samazinot emisijas no enerģijas ražošanas apkurei, mēs uzlabojam gaisa kvalitāti, kuru elpojam, tas labvēlīgi ietekmē mūsu veselību un apkārtējo vidi, un ietaupa naudu. Tāpēc pēdējo gadu laikā ir daudz domāts un diskusijas turpinās par to, kā izmantot tīrākus jeb videi draudzīgākus kurināmā resursus, nodrošināt efektīvāku enerģijas ražošanu, kas ir labvēlīga gan tīram gaisam, gan klimatam, gan mūsu maciņam.”

Fortum biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags ir pārliecināts, ka centralizētajai siltumapgādei ir būtiska loma, ja runājam par tīru gaisu pilsētās, par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, par vietējo resursu izmantošanu. “Tā visa mugurkauls gan Latvijā, gan citās valstīs, kurās ir gara ziema, ir centralizētā siltumapgāde. Tāpat centralizētā siltumapgāde mums ļauj izmantot vietējos resursus – šķeldu un atkritumu pārstrādes atlikumus, ko nevar izmantot, piemēram, 50 mazās katlu mājās vai katrā mājoklī individuāli. Moderna šķeldas koģenerācijas stacija vai katlumāja, ļauj ražot enerģiju ar lietderības koeficientu pat līdz 100%, ja ir uzstādīti kondensatori, kuri atgūst siltumu no dūmgāzēm. Ne mazāk svarīgi - centralizētā siltumapgāde mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām, ja siltuma ražošanā tiek izmantots atjaunojamais resurss. Jelgavā tā ir enerģētiskā šķelda. Salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad siltuma ražošanā tika izmantota tikai dabasgāze, 2019. un 2020. gadā, izmantojot šķeldu 92% apjomā, vidējais CO2 emisiju daudzums Jelgavas pilsētā no siltuma ražošanas ir samazinājies par 90%,” skaidro A. Vanags.

Lai siltuma ražošana neradītu kaitējumu ne cilvēku veselībai, ne apkārtējai videi, svarīga ir gan temperatūra, kādā notiek kurināmā sadegšana, gan dūmgāzu attīrīšana. Fortum biomasas koģenerācijas stacijā ir uzstādīta moderna, tehnoloģiski sarežģīta, droša sadedzināšanas iekārta, kas nodrošina pilnvērtīgu sadegšanas procesu, ievērojot visstingrākās vides prasības. Savukārt dūmgāzu attīrīšanai ir uzstādīta moderna dūmgāzu attīrīšanas iekārta ar 1008 maisveida filtriem, kas nodrošina mehānisku dūmgāzu attīrīšanu no putekļiem un cietajām daļiņām. Regulāri izplūdes gāzu kvalitātes mērījumi apliecina, ka filtrēšanas sistēmas darbojas ar 99.8% efektivitāti. Siltumenerģijas ražošana modernā sadedzināšanas iekārtā rada būtiski mazāku gaisa piesārņojumu nekā tad, ja šo pašu siltuma daudzumu saražotu katra ēka, uzņēmums vai iestāde savā individuālajā apkures ierīcē, kurā nav iespējams nodrošināt ne pietiekami augstu sadegšanas temperatūru, ne pienācīgu dūmgāzu attīrīšanu. Izņēmums ir apkures risinājumi, kuros nenotiek degšanas process.

Šobrīd Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto 16 000 jelgavnieku mājsaimniecības jeb 420 ēkas un 173 juridiskie klienti – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas un uzņēmumi, kuri saņem siltumu no Fortum biomasas koģenerācijas stacijas. Lai sekmētu pilnvērtīgāku centralizētās siltumapgādes izmantošanu Jelgavā, Fortum strādā pie iespējām palielināt centralizētās siltumapgādes tīkla blīvumu, piesaistot jaunus klientus, īpaši pilsētas centrālajā daļā, kā arī plāno paplašināt pakalpojuma pieejamību vietās, kurās tas šobrīd nav pieejams.