Aptauja: Jelgavniekiem ir svarīga tīra un sakopta vide

38% jelgavnieku uzskata, ka viņu mājsaimniecība vidēji nedēļas laikā rada mazāk nekā 5 kilogramus nepārstrādājamo atkritumu, liecina pētījumu centra SKDS veiktā Jelgavas pilsētas iedzīvotāju aptauja. Patiesībā vidēji viena ģimene katru nedēļu rada ap 10 kilogramiem nepārstrādājamo atkritumu.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 438 kg nešķirotu atkritumu. 97% jelgavnieku satrauc, ja, ejot pastaigā vai braucot ar velosipēdu, ceļmalās un mežos mētājas dažādi atkritumi – kafijas krūzītes, salātu trauki, maisiņi. Turklāt 65% respondentu norādījuši, ka viņus šāda nevīžīga attieksme pret vidi un līdzcilvēkiem satrauc ļoti. Uz jautājumu, kura paaudze rada visvairāk dažādu atkritumu, 60% Jelgavas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka tie ir bērni, pusaudži un jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.

“Ritms, kādā dzīvo mūsu sabiedrība, ir ļoti straujš. Koronavīruss skriešanu piebremzēja, tomēr iedzīvotāju paradumi tādēļ nav būtiski mainījušies. Ir ērti paņemt rīta kafiju pa ceļam uz darbu vai salātu trauciņu steidzīgai ēdienreizei, bet šādam komfortam un servisam ir sava cena. Nepiedomājot līdzi, mēs pat neapzināmies, cik daudz izlietojam iepakojuma, ko tālāk vairs nav iespējams pārstrādāt,” norāda pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

“Šīs aptaujas dati apliecina, ka jelgavniekiem rūp tīra un sakopta vide. Lielisks apliecinājums tam bija arī ikgadējais konkurss par sakoptāko pilsētvides objektu Jelgavā, kurā tika sumināti trīsdesmit septiņu objektu saimnieki. Arī nesenajā akcijā, kur vairākās pilsētās autovadītāji bez maksas varēja nodot nolietotās riepas, tieši Jelgavas iedzīvotāji bija aktīvākie, apsteidzot pat rīdziniekus. Tā kā  jelgavnieku interese par šādiem videi draudzīgiem konkursiem un akcijām ir liela, gūstam apstiprinājumu tam, ka lielai sabiedrības daļai ir svarīgi, kādu vidi aiz sevis atstāsim nākamajām paaudzēm,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods.

“Pašvaldība velta daudz uzmanības, lai mūsu pilsētā būtu prieks uzturēties, lai Jelgava būtu tīra, kārtīga un pievilcīgāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī tūristiem. Šis gads bijis izaicinošs arī atkritumu apsaimniekošanas ziņā, lai pandēmijas izplatības laikā nodrošinātu iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, sniedzot drošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Ļoti svarīga ir arī iedzīvotāju attieksme un līdzdalība, piedomājot, lai radītu mazāk atkritumu, aizrādot, ja kāds kafijas krūzi vai saldējuma iepakojumu nomet ceļa malā,” norāda J. Strods.

Kā rāda aptaujas dati, 78% Jelgavas iedzīvotāju zina, ka daļa atkritumu nav piemēroti otrreizējai pārstrādei pat, ja mājsaimniecībās tie ir sašķiroti. Nepārstrādājamie atkritumi ir, piemēram, netīri piena produktu iepakojumi, salātu trauki, kafijas krūzes un apavi. Pārliecinoši lielākā daļa – 96% Jelgavas pilsētas iedzīvotāju – atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos.

“Katram no mums būtu jāpiedomā un jārūpējas par to, lai mēs radītu pēc iespējas mazāk atkritumu. Tomēr mūsdienu straujajā dzīves ritmā tas nav vienkārši un atkritumu daudzums, ko radām, ar katru gadu palielinās, tostarp arī tādu, kas nav piemēroti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Piemēram, vienā no attīstītākajām atkritumu šķirošanas un pārstrādes vietām Somijā, aprites ekonomikas ciematā Rīhimeki, “Fortum” sadzīves atkritumu šķirošanas procesā nodala dažādus metālus, inertās masas, plastmasas, biomasu, bet otrreizējai pārstrādei nederīgā atkritumu daļa joprojām veido 20-40% no ienākošās atkritumu masas,” skaidro SIA “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs un “Fortum” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Daudzās Eiropas valstīs pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai, un tas ir labs risinājums arvien aktuālākajam atkritumu apsaimniekošanas jautājumam un poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai. Arī 87% Jelgavas iedzīvotāju piekrīt, ka no atkritumiem, kas neder atkārtotai pārstrādei, var ražot enerģiju, tostarp siltumenerģiju – kontrolēti, videi un veselībai nekaitīgā veidā sadedzinot speciāli sašķirotus nepārstrādājamos atkritumus. Vien 6% jelgavnieku domā, ka labāk tos aprakt poligonā.

Saskaņā ar CEWEP datiem, Latvijā 2018. gadā tikai 2% sadzīves atkritumu tika reģenerēti enerģijā, turpretī Somijā – 57%, bet Zviedrijā – 53% no sadzīves atkritumiem.

4 soļi, kā radīt mazāk atkritumu

Lai mēs radītu mazāk atkritumu:

1. pieaugušajiem būtu jārāda labs piemērs videi draudzīgā dzīvesveidā un jāizglīto bērni un jaunieši par vides jautājumiem;

2. par to, kas notiks ar iepakojumu, ir jādomā, jau iegādājoties produktus;

3. atkritumi ir jāšķiro un, cik vien iespējams, jāpārstrādā;

4. brīdī, kad atkritumi vairs nav piemēroti atkārtotai izmantošanai, nepārstrādājamos atkritumus var izmantot kā vērtīgu enerģijas avotu, lai ražotu siltumu un elektrību.

Jelgavas iedzīvotāju aptauju veicis pētījumu centrs SKDS, 2020. gada maijā Facebook sociālajā tīklā aptaujājot 323 pilsētas iedzīvotājus.